Dzīvo, ēd veselīgi ar prieku

Ēdieni, dzērieni, diētas, ikdienas saimniecība

Veids kā saldēju gaļu

Komentēt

Kā gan es varēju iepriekš iztikt bez lielām saldētavām? Nu jā – varēju jau iztikt, bet daudz ērtāk tomēr ar saldētavām. Šobrīd liekas, ka saldēju teju visu. Nu labi – kafiju nesaldēju🙂 Nesaku, ka tā ir pareizāk, veselīgāk, bet tā es daru.

Pirmā saldēšana man sākās, kad bērns bija 1/2 gadu vecs un ārsti ieteica dot truša gaļu. Pirms 10 gadiem tā katrā veikalā nebija pieejama un katru dienu izvārīt un sasmalcināt 1 tējk. gaļas likās maigi sakot neērti. Tad nu nopirku trusi, izvāriju, atkauloju, tad sablenderēju un tādas mazas 1 tējk. lielas piciņas liku saldētavā. Ietinu mazos gabaliņos pārtikas plēves.

Varu teikt, ka šī ideja man iepatikās. Vēlāk, kad puika paaugās, pārgāju jau uz cūkgaļu – Rimi veikalā toreiz izvēlējāmies kādu liesu karbonādes gabalu un palūdzu, lai samaļ. Mājās sasautēju, saliku 1 ēdiena lieluma maisiņos saldētavā. Arī ar vistas fileju tā darīju. Nezinu kas tā par mistiku, bet bērns (arī citu bērnu mammas to atzīst) izvēlas ēst malto gaļu – to pašu gaļu, līdzīgi sagatavotu negrib ēst, bet malto – lūdzu vēl.

Kopš mājās ir saldētavas, saldēju gaļu ļoti daudz. No saimnieka pērkam 1/2 cūku vai veselu, trušus no cita saimnieka, paipalas, vistas, tītaru. Citi gaļu sagriež gabalos – tur būs cepetim, no tā gabala karbonādes, no cita gulašs, tad vēl kauliņi…. Es daru savādāk. Cepešu gabalus ielieku saldējamajos maisiņos, taukus atdodu citiem (man nav kur tos likt), kaulus izvāru, gaļu noņemu nost un arī salieku jau gatavu mazos saldējamajos maisiņos. Buljonu plastmasas kastītēs vai maisiņos. Neredzu jēgu saldēt kaulus – tos atdodu kaimiņu sunīšiem. Daļu gaļas, kam treknumiņš klāt – uzreiz nošmorēju un atkal – maisiņos iekšā porciju lielumos. Lielum lielo gaļas daudzumu samaļam un tad – vai nu maisiņos jēlu, vai visbiežāk jau uz pannas sagatavotu malto gaļu porcijās lieku saldētavā iekšā. Mamma palīdz izcept kotletes, savārīt frikadeles – tās arī gatavas iekšā saldētavā.  Noņemšanās ir vairāk kā veselu dienu, vēlams ar kādu palīgā, bet pēc tam – tik vienkārši, sasildu mazā ūdenī kotletes, skābēti kāposti klāt – un ņammm. Un arī zupas, mērces (var, bet ļoti reti), sautējumi sanāk daudz ātrāk.

Tā kā mājās ir arī kāds, kas nevar ēst treknu cūkgaļu, un hormonu pilnās vistas arī ne, tad truši ir salīdzinoši labs variants. Tos gan kā senāk zīdainim taisu – savāru, atkauloju un lieku ļoti maziņos masiņos  iekšā apm. pa 100 g vārītas gaļas. Citreiz vārītu gaļu izlaižu caur gaļas maļamo mašīnu. Tos ļoti mazos maisiņus parasti pērku Depo – tie ir ar aizspiežamu sliedīti.  Arī buljons nonāk saldētavā. Arī trušiem ir sava diena🙂 Pēdējo reizi no saimnieka tie bija 5 – pieteik ļoti ilgam laikam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s